Atklājot Backmasking noslēpumus: kā apgrieztā skaņa uz visiem laikiem mainīja mūziku, kultūru un sazvērestību teorijas

Ievads Backmaskingā: definīcija un izcelsme
Slaveni backmaskinga piemeri mūzikā
Zinātne aiz apgriezto audio uztveres
Konteksti un morāles panikas: Backmasking medijumos
Backmasking un subliminālie ziņojumi: fakts vs. fikcija
Tehnika un rīki backmasked audio izveidei
Tiesiskās un ētiskās sekas backmaskingā
Backmasking populārajā kultūrā un pilsētas leģendās
Mūsdienu izmantošana un mākslinieciskās mērķis backmaskingā
Secinājums: Noturīgā ietekme backmaskingam uz mūziku un sabiedrību
Avoti un atsauces

Ievads Backmaskingā: definīcija un izcelsme

Backmasking ir audio tehnika, kurā skaņa vai ziņa ir apzināti ierakstīta atpakaļ uz ieraksta, kas domāts spēlēšanai uz priekšu. Šī metode ieguva plašu uzmanību 1960. un 1970. gados, īpaši mūzikas industrijā, kur mākslinieki sāka eksperimentēt ar apgrieztu audio radošiem, estētiskiem vai pat apakšējā rakstura mērķiem. Backmasking izcelsme meklējama multitraku ierakstu un lentes manipulāciju parādīšanās laikā, kas ļāva mūziķiem un producentiem izpētīt jaunas skaņas iespējas. The Beatles bieži tiek uzskatīti par šīs tehnikas popularizētājiem, it īpaši viņu 1966. gada albumā “Revolver”, kur apgrieztie ģitāras solo un vokāli tika izmantoti, lai radītu unikālus skaņu ainavas (Encyclopædia Britannica).

Sākotnēji backmasking tika izmantots kā studijas eksperimenta forma, pievienojot slāņus noslēpuma un inovāciju populārajai mūzikai. Tomēr drīz šī tehnika kļuva par strīdu objektu, īpaši 1980. gados, kad dažas grupas apgalvoja, ka slēptās ziņas – bieži vien ar ļaunu vai subliminālu dabu – tika iekļautas roka dziesmās. Tas noveda pie sabiedriskām debatēm, mediju uzmanības un pat likumdošanas izmeklēšanām par iespējamo psiholoģisko ietekmi, ko rada backmasked saturs (Library of Congress). Neskatoties uz šiem strīdiem, backmasking joprojām paliek atzīts mākslinieciskais rīks, ko izmanto gan tā auditīvās ietekmes, gan spējas izraisīt ziņkārību un diskusijas klausītāju vidū.

Slaveni backmaskinga piemeri mūzikā

Backmasking ir bijis apbrīnas un strīdu avots populārajā mūzikā, ar vairākiem augsta profila piemēriem, kas veicinājuši sabiedrības intereses. Viens no visvairāk citētajiem gadījumiem ir The Beatles 1966. gada singls “Rain,” kur John Lennon vokāli ir apzināti apgriezti dziesmas coda, norādot uz vienu no agrākajām apzinātām backmasking izmantošanām populārā mūzikā. The Beatles vēl vairāk popularizēja šo tehniku savā “Baltajā albumā,” īpaši ar dziesmu “Revolution 9,” kas kļuva par sazvērestību teoriju un slavenā “Paul is dead” baumu objektu, jo fani apgalvoja, ka dzird slepenās ziņas, kad ieraksts tika atskaņots atpakaļ (The Beatles).

Vēl viens skandalozs piemērs ir Led Zeppelin “Stairway to Heaven.” 1980. gados dažas kristiešu grupas apgalvoja, ka spēlējot dziesmas daļu atpakaļ, tiek atklātas sātaniskas ziņas, apgalvojums, ko grupa konsekventi ir noliedzusi. Neskatoties uz pierādījumu trūkumu par apzinātu backmasking izmantošanu, šis strīds veicināja dziesmas mistiku un plašāku morālo paniku ap subliminālajiem ziņojumiem roka mūzikā (Led Zeppelin).

Citi mākslinieki ir izmantojuši backmasking humoram vai mākslinieciskam efektam. Pink Floyd “Empty Spaces” no “The Wall” satur apgrieztu ziņu, kas izsmiek o klausītājus, kuri meklē slēptu saturu. Līdzīgi, Electric Light Orchestra “Fire on High” piedāvā apgrieztu balsi, kas saka: “Mūzika ir apgriezta, bet laiks nav. Atgriezies! Atgriezies! Atgriezies! Atgriezies!” — izsmiekls atbildēs uz apgalvojumiem par slēptiem sātaniskiem ziņojumiem (Electric Light Orchestra).

Šie piemeri ilustrē, kā backmasking ir ticis izmantots kā gan radošs rīks, gan kā strīda centrā, veidojot sabiedrības uztveri par populāro mūziku gadu desmitiem ilgi.

Zinātne aiz apgriezto audio uztveres

Apgriezta audio uztvere, kāda tā ir sastopama backmaskingā, tiek veidota gan ar skaņas fizikālajām īpašībām, gan cilvēka smadzeņu kognitīvajiem procesiem. Kad audio tiek atskaņots atpakaļ, runas un mūzikas laika struktūra tiek pamatīgi mainīta. Fonēmas, mazākās skaņas vienības runā, tiek apgrieztas, traucējot dabiski plūstošās vārdu izrunas un apgrūtinot vārdu atpazīšanu. Tomēr smadzenes ir spējīgas uztvert paraugus un bieži cenšas pielikt pazīstamas struktūras neskaidriem stimuliem, parādība, ko sauc par pareidolu. Šī tendence var novest klausītājus pie apgriezta audio slēpto ziņu uztveres, īpaši, ja viņi ir sagatavoti ar ieteikumiem, ko meklēt — procesu sauc par top-down apstrādi.

Zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka bez iepriekšējiem ieteikumiem lielākā daļa klausītāju nesāk uztvert saprotamus vārdus vai frāzes apgrieztajā runā. Tomēr, kad viņi tiek informēti, ko gaidīt, indivīdi ir ievērojami biežāk “dzirdējuši” ieteicamo saturu, pat ja tas objektīvi nav klātesošs. Šis efekts ir pētīts pētījumos, ko veikušas tādas institūcijas kā Amerikāņu Psiholoģijas Asociācija, kas izceļ gaidīšanas un ieteikuma lomu audio uztverē. Turklāt Nacionālais biotehnoloģiju informācijas centrs ir publicējis pētījumus, kuros parādīts, ka smadzeņu valodas centri ir mazāk aktīvi, apstrādājot apgriezto runu, kas norāda uz patiesas lingvistiskas satura trūkumu.

Kopumā zinātne par apgriezto audio uztveri atklāj, ka pieredze, dzirdot ziņas apgriezti audio, ir būtībā psiholoģisks fenomens, ko veido kognitīvie aizspriedumi un smadzeņu meklējumi pēc jēgas neskaidros skaņās.

Konteksti un morāles panikas: Backmasking medijumos

Backmasking ir bijusi daudzu strīdu un morāles paniku centrā, īpaši 20. gadsimta beigās. Fenomens ieguva plašu uzmanību 1970. un 1980. gados, kad vecāki, reliģiskas grupas un mediji apgalvoja, ka populārajā mūzikā ir slēptas, apgrieztas ziņas, kas var ietekmēt klausītājus zemapziņā. Augsta profila gadījumi, piemēram, apgalvojumi pret tādām grupām kā Led Zeppelin un The Beatles, veicināja sabiedrības bažas un noveda pie sensacionālas mediju pārklāšanas. Piemēram, apgalvots apgrieztais ziņojums “Paul is dead” The Beatles “Revolution 9” un sātaniskās atsauces Led Zeppelin “Stairway to Heaven” kļuva par strīdu un bailes objektiem (Encyclopædia Britannica).

Strīds sasniedza savu kulmināciju Amerikas Savienotajās Valstīs 1980. gados, kad atbalsta grupas, piemēram, Vecāku mūzikas resursu centrs (PMRC), lobēja par brīdinājuma uzlīmēm albumiem un pat kongresa izmeklēšanām šajā jautājumā. Dažas reliģiskas organizācijas apgalvoja, ka backmasked ziņojumi var apiet apzināto pretošanos un tieši ietekmēt zemapziņu, īpaši iespaidīgiem jauniešiem. Tas noveda pie aicinājuma uz cenzūru un tiesiskām darbībām, tostarp prasībām pret māksliniekiem un ierakstu kompānijām (Library of Congress).

Neskatoties uz ugunīgumu, zinātniskie pētījumi lielā mērā ir izgaismojuši ideju, ka backmasked ziņojumi var izrādīt nozīmīgu psiholoģisku ietekmi bez klausītāja apzināšanās. Tomēr medijiem ir ražojis paniku ap backmasking paliek uzmanīgs piemērs, kā tehnoloģiju jaunums, kultūras nemieriem un sensacionāls ziņojums var apvienoties, lai radītu plašu morālo paniku (Amerikāņu Psiholoģijas Asociācija).

Backmasking un subliminālie ziņojumi: fakts vs. fikcija

Attiecības starp backmasking un subliminālajiem ziņojumiem jau sen ir bijusi strīda un apbrīnas objekts. Backmasking, tehnika, kurā skaņas vai ziņas tiek ierakstītas atpakaļ uz ieraksta, kas domāts spēlēšanai uz priekšu, ieguva slavu 1970. un 1980. gados, kad dažas grupas un personas apgalvoja, ka populārajā mūzikā ir slēptas, apgrieztas ziņas, kas paredzētas, lai ietekmētu klausītājus zemapziņā. Šie apgalvojumi bieži balstījās uz ideju, ka šādi ziņojumi var veicināt uzvedību vai uzskatus bez klausītāja apzināšanas, izraisot morālu paniku un pat likumdošanas izmeklēšanas dažās valstīs (ASV Kongress).

Tomēr zinātniskie pētījumi lielā mērā ir atspēkojuši jēgu, ka backmasked ziņojumi var radīt būtisku subliminālo ietekmi. Pētījumi ir parādījuši, ka, lai gan klausītāji var uztvert vārdus vai frāzes, kad viņi tiek mudināti tos dzirdēt, ir maz pierādījumu tam, ka apgrieztie ziņojumi var tikt saprasti vai uz tiem reaģēts bez apzinātas piepūles (Amerikāņu Psiholoģijas Asociācija). Fenomens bieži tiek attiecināts uz ieteikuma un pareidolu spēku — cilvēku smadzeņu tendenci atrast paraugus nejaušos stimulus. Neskatoties uz to, mīts saglabājas, ko veicina mediju ziņojumi un augsta profila gadījumi, kas saistīti ar tādiem māksliniekiem kā Led Zeppelin un The Beatles.

Galu galā debates par backmasking un subliminālajiem ziņojumiem izceļ sarežģīto mijiedarbību starp uztveri, ieteikumu un kultūras nemieriem. Lai gan backmasking joprojām ir vilinošs mākslinieciskais rīks un pilsētas leģendu avots, tā spēju noslēpumaini iespaidot nav balstīta uz empīriskiem pierādījumiem (Encyclopædia Britannica).

Tehnika un rīki backmasked audio izveidei

Backmasked audio izveide ietver ierakstīšanas, rediģēšanas un atskaņošanas tehniku kombināciju, bieži izmantojot gan analogo, gan digitālo rīku. Tradicionāli backmasking tika panākts, fiziski apgriežot lentu uz lentām vai kasešu ierakstītājiem, ļaujot audio inženieriem ierakstīt skaņas atpakaļ uz galvenā ieraksta. Šī analoga metode prasīja precīzu manuālu manipulāciju un labu dzirdi tam, kā apgriezts audio skanēs, kad tas tiks spēlēts uz priekšu, padarot to par laikietilpīgu procesu, ko mīlēja eksperimentāli mūziķi un producenti iepriekš digitālajā laikmetā (Encyclopædia Britannica).

Ar digitālo audio darba staciju (DAW) parādīšanos, piemēram, Avid Pro Tools, Apple Logic Pro un Ableton Live, backmasking procesa pieejamība un precizitāte ir ievērojami uzlabojusies. Šīs platformas ļauj lietotājiem vienkārši izvēlēties audio fragmentus un piemērot apgrieztu efektu, nekavējoties pagriežot viļņu formu. Papildu rīki, piemēram, tonālā mainītāji, laika izstiepēji un spektrālie redaktori, nodrošina papildu manipulāciju iespējas ar apgriezto audio, ļaujot radošu slāņošanu un integrāciju sarežģītās muzikālās kompozīcijās (Sound On Sound).

Mūsdienu spraudņi un mobilo lietotņu piedāvā vienas klikšķa risinājumus backmaskingam, padarot tehniku pieejamu amatieru producentiem un entuziastiem. Digitālās rediģēšanas ērtums ir novedis pie atjaunotas backmasking izmantošanas mūsdienu mūzikā, skaņas dizainā un pat podkāstu ražošanā, kur apgriezta runa vai efekti var tikt izmantoti radošiem vai naratīviem nolūkiem (Adobe Audition).

Tiesiskās un ētiskās sekas backmaskingā

Tiesiskās un ētiskās sekas backmaskingā ir bijušas diskusiju priekšmets kopš tehnikas kļūšanas slavenai 20. gadsimta beigās. Tiesiskā ziņā backmasking retumis ir bijusi tieša tiesvedības objekts, bet tas ir spēlējis lomu augsta profila tiesas procesos, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs. Piemēram, 1990. gados grupa Judas Priest tika tiesāta pēc tam, kad tika apgalvots, ka subliminālie ziņojumi, kas iekļauti viņu mūzikā, tostarp tie, kas varētu būt radīti ar backmasking, veicināja klausītāja pašnāvības mēģinājumu. Tiesa galu galā pieņēma lēmumu grupas labā, atsaucoties uz pierādījumu trūkumu, kas saistītu backmasked ziņojumus ar klausītāju uzvedību, un afirmējot mākslinieciskās brīvības principu (ASV tiesas).

Ētiski, backmasking izmantošana rada jautājumus par nodomu un klausītāja autonomiju. Kritiķi apgalvo, ka slēpto ziņu iekļaušana — īpaši tādās sugestīvās vai pretrunīgās dabas ziņās — bez klausītāja ziņas var uzskatīt par manipulāciju vai psiholoģisku ietekmi. Šis uztraukums palielinās, ja saturam tiek uzskatīts, ka tas ir kaitīgs vai apakšējs. Savukārt daudzi mākslinieki un radošās izpausmes aizstāvji skatījuši backmasking kā likumīgu māksliniecisku rīku, ko bieži izmanto humoram, satīrai vai kā Lieldienu olu veltījumu dedzīgiem faniem (Amerikāņu advokātu asociācija).

Regulējošās iestādes parasti atturas no ierobežojumiem attiecībā uz backmasking, atsaucoties uz Pirmā grozījuma aizsardzību un pierādījumu trūkumu attiecībā uz tās psiholoģisko ietekmi. Tomēr strīdi ir noveduši pie aicinājumiem uz lielāku caurskatāmību mūzikas ražošanā un, dažos gadījumos, vecāku brīdinājumiem par albumiem, kuriem ir aizdomas, ka tajos ir backmasked saturs (Federālā sakaru komisija).

Backmasking populārajā kultūrā un pilsētas leģendās

Backmasking ir spēlējusi nozīmīgu lomu populārajā kultūrā, bieži veicinot pilsētas leģendas un morāles panikas, īpaši 20. gadsimta beigās. Fenomens ieguva plašu uzmanību 1970. un 1980. gados, kad dažādas grupas — visvairāk reliģiskas organizācijas un bažīgas vecāki — apgalvoja, ka roka un pop dziesmas satur slēptās, apgrieztās ziņas, kas veicina okultismu, narkotiku lietošanu vai antisociālu uzvedību. Šie apgalvojumi bieži bija vērsti pret augsta profila grupām, piemēram, Led Zeppelin, The Beatles un Queen. Piemēram, Led Zeppelin dziesma “Stairway to Heaven” pazīstami tika apsūdzēta sātanisko ziņu saturot, kad to spēlēja atpakaļ, apgalvojums, ko grupa konsekventi ir noliedzusi (Led Zeppelin oficiālā mājas lapa).

Strīds sasniedza savu kulmināciju Amerikas Savienotajās Valstīs 1982. gadā ar Kalifornijas štata asamblejas uzklausīšanām, kurās tika izmeklēti pieņēmumi par apgriezto ziņojumu psiholoģisko ietekmi uz jaunajiem klausītājiem. Neskatoties uz pierādījumu trūkumu, kas atbalstītu ideju, ka subliminālās atpakaļ ziņas varētu ietekmēt uzvedību, uzklausīšanas veicināja mītu apkārt backmaskingam (Kalifornijas štata asambleja). Pilsētas leģendas vēl vairāk pastiprināja mediju pārklājums un dokumentālie filmi, ievietojot jēdzienu sabiedrības iztēlē.

Mākslinieki dažreiz reaģēja uz šīm baumām, apzināti iekļaujot humoriskas vai labvēlīgas apgrieztas ziņas savā mūzikā, gan kā satīru, gan kā komentāru par histēriju. Ilgstošā intereša par backmasking populārajā kultūrā izceļ tehnoloģijas, radošuma un sabiedrības uztraukumu savstarpējo saskari, padarot to par atkārtojošu motīvu diskusijās par mūzikas un mediju ietekmi (Rolling Stone).

Mūsdienu izmantošana un mākslinieciskās mērķi backmaskingā

Mūsdienu mūzikas ražošanā backmasking ir pārvērtusies no strīda avota uz apzinātu māksliniecisku rīku. Mūsdienu mākslinieki izmanto backmasking dažādiem radošiem mērķiem, piemēram, slēptu ziņu pievienošanai, unikālu skaņas tekstūru radīšanai vai godinot mūzikas priekštečus. Atšķirībā no negadījuma vai baumu backmasking pagātnē, šodien mūziķi bieži izmanto digitālo audio darba stacijas, lai apzināti apgrieztu audio segmentus, integrējot tos bezšuvju savienojumā savās kompozīcijās. Šī tehnika var izraisīt noslēpuma, nostalgia vai surrealitātes sajūtu, pastiprinot emocionālo ietekmi uz dziesmu.

Piemēram, tādi mākslinieki kā Radiohead un The Flaming Lips ir izmantojuši backmasking, lai iekļautu noslēpumainus tekstus vai atmosfēras skaņas, mudinot klausītājus dziļi iesaistīties viņu mūzikā. Hip-hop un elektroniskajos žanros apgriezti paraugi un vokāli tiek bieži izmantoti, lai radītu inovatīvus ritmus un skaņu ainavas. The Beatles, backmasking pionieri, joprojām iedvesmo mūsdienu mūziķus, kuri izmanto šo tehniku kā norādi uz 1960. gadu eksperimentālo garu Abbey Road Studios.

Pārkāpjot mūziku, backmasking ir atradusi ceļu uz multimediju mākslu, filmu skaņu celiņiem un pat reklāmām, kur apgriezta audio var radīt interesi vai stiprināt tematiskos elementus. Digitālo rediģēšanas rīku pieejamība ir demokratizējusi backmasking izmantošanu, ļaujot neatkarīgiem māksliniekiem eksperimentēt ar šo tehniku bez nepieciešamības pēc dārgiem studijas aprīkojumiem. Rezultātā backmasking joprojām ir spilgta un daudzfunkcionāla sastāvdaļa mūsdienu radošajā ainavā, novērtēta par tās spēju pārsteigt, izaicināt un aizraut auditoriju ierakstu akadēmija.

Secinājums: Noturīgā ietekme backmaskingam uz mūziku un sabiedrību

Backmasking, tehnika, kurā apgrieztās audio ziņas tiek iekļautas mūzikas ierakstos, ir atstājusi sarežģītu un ilgstošu mantojumu gan mūzikas industrijā, gan plašākā sabiedrībā. Lai gan sākumā tā bija radošs instruments māksliniekiem, kuri centās eksperimentēt ar skaņu un jēgu, backmasking kļuva par strīdu centrā 20. gadsimta beigās. Apsūdzības par slēptām ziņām — bieži ar apakšējo vai ļauno dabu — izraisīja morālas panikas, juridiskas debates un pat likumdošanas priekšlikumus, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē. Šie strīdi izcēla ieteikuma spēku un mediju ietekmi uz sabiedrības uztveri, kā arī izaicinājumus atšķirt radošo nodomu no klausītāju interpretācijas (Library of Congress).

Neskatoties uz plašās panikas samazināšanos attiecībā uz backmasking, tās kultūras ietekme pastāv. Fenomens veicināja mediju pratības kustību pieaugumu, mudinot klausītājus kritiski iesaistīties ar saturu, ko viņi patērē. Tas arī iedvesmoja humoru, satīru un pašrefleksijas viļņus mūziķu vidū, kuri sāka radoši spēlēties ar slēpto ziņu koncepciju kā māksliniecisku komentāru (Encyclopædia Britannica). Digitālajā laikmetā backmasking mistika ir attīstījusies, ar interneta kopienām, kas izpēta dziesmas, lai atrastu Lieldienu olas un slēptas jēgas, demonstrējot ilgstošo interesi par noslēpumainām komunikācijas idejām mākslā.

Galu galā backmasking mantojums ir inovāciju un strīdu simbols. Tas ir formējis diskusijas par cenzūru, radošumu un attiecībām starp māksliniekiem un auditorijām, atstājot neizdzēšamu zīmi populārās mūzikas un kultūras diskursa vēsturē ( ierakstu akadēmija).

Avoti un atsauces

These Backwards Messages in Songs Should be BANNED!

Watch this video on YouTube

Atklātais aizmugurgrozījums: Slēptās ziņas apgriezta audio formātā

ByQuinn Parker